Ja godīgi dažreiz mēdzu būt šausmīgi slinka.Protams, tas ļoti traucē, bet, ja tas skar rakstīšanas sfēru, tad gan ir pavisam traki.Un tagad pamazām man šis niķis iet nost no manām smadzenēm, tāpēc pāris dienas atpakaļ iedomājos, ka varētu turpināt blogot un rakstīt arī pavisam man neraksturīgas tēmas.Kādreiz jau cilvēkam nedaudz ir jāmainās.Un kāpēc gan ne?
Vienmēr esmu domājusi, ka rakstīšana ir tāda lieta, kurā pastāv vieni vienīgi rāmji, no kuriem izkļūt nevar un pierast arī nevar.Taču tā nemaz nav.Esmu sev atklājusi daudz dažādu interesantu žanru, kas pilnībā apmierina manas domas un dvēseli.Interesanti, kur es biju agrāk?…Un, ja nebūtu arī mūzikas, diez vai man kaut kas tāds ienāktu prātā.Viva la musica!
